VER KVARTALS
ŪNIJAS IELA 8 VIDZEMES
PRIEKSPILSETA

no 10 gadiem
Ļaujiet man pastāstīt par “Suitcases” Telegram
WhatsApp
Modernā cirka izrāde “Čemodāni”

Kāda pieredze ir uzkrāta Tavā čemodānā? Kādā ceļojumā šis čemodāns ir Tev vedis? Ko Tu tajā atstāsi, un no kā mēģināsi atbrīvoties? Ko Tu un Tavs čemodāns sastapsiet ceļā, un kā šī tikšanās mainīs Tavu dzīvi? Un pats svarīgākais jautājums: vai pārcelšanās ir kaut kas traģisks, jeb vienkārši solis uz jaunu dzīvi? Vai dzīvesvietas maiņa ir nepieciešama personīgajai izaugsmei, vai tomēr tā ir tikai daļa no dzīves?
Izrāde “Čemodāni” tapusi vairākās teātra darbnīcās un sastāv no īsu cirka stāstu kolekcijas. Izrādē piedalās četri mākslinieki, kuri, izmantojot cirka žanrus — akrobātiku, žonglēšanu, diabolo un mūsdienu deju —, izspēlēs pēdējos divos gados piedzīvotas situācijas un uzdos sev jautājumu: “Ko es atradīšu savā čemodānā, un vai tas palīdzēs man turpināt ceļojumu jaunā pasaulē, jeb atstās mani sastingušu gaidot?


FIRST PIRMO REIZI RIGA

VEF KVARTALS
ŪNIJAS IELA 8 VIDZEMES
PRIEKSPILSETA
RIGA

no 10 gadiem
Mēs uzskatām, ka ir svarīgi runāt ar bērniem par svarīgām lietām, tāpēc šī izrāde ir piemērota gan pieaugušajiem, gan bērniem.
Mēs bieži vien uzņemam jaunākus bērnus, kuri ir gatavi skaļām un pēkšņām skaņām. Rekomendējam, lai skatītāji būtu vecāki par 10 gadiem, bet lēmumu par to, vai bērni apmeklēs izrādi, atstājam vecāku ziņā.

Un kas atrodams Tavā “čemodānā”?

Veniamins
Man pārcelšanās vienmēr ir ļoti aizraujošs process, it īpaši, ja es pārceļos uz valsti, kurā iepriekš neesmu bijis. Pārcelšanās man palīdz apzināties, kas ir patiesi svarīgs. Pārceļoties es atstāju daudz nevajadzīgu lietu vecajā vietā, it kā attīroties no sīkumiem. Līdzņemšanai es savā čemodānā iepakoju diabolo, diabolo nūjiņas un dažas rezerves lietas. Pāris cirka T-kreklus, kā arī draugu un kaķa fotogrāfijas.
Arina
Es savā čemodānā iepakotu: savu mīļāko talismanu, krūzi, no kuras dzēriens garšo vislabāk, lielu segu, apgleznoto ķieģeļu sienu, kurai eju garām katru dienu, mājīgu virtuvi, to dienu, kad no smaidiem sāpēja vaigi, savus draugus, savu iecienītāko kafejnīcu un ģimeni. "Jūsu bagāžas svars ir pārāk liels," es visticamāk dzirdēšu lidostā. Un es aizlidošu ar vienu mugursomu — pretim jaunam dzīves posmam
George
Manā “čemodānā” ir atmiņas, rotaļlietas, jūtas, pagātnes rēgi, cerības uz nākotni, dzīvošana tagadnē…  Un jautājumi – vai mans “čemodāns” ir pārāk viegls vai smags? Vai spēju to visu kontrolēt, vai tomēr labāk ir atbrīvoties un atlaist? Vai, lai turpinātu,  ir jāatsakās no pagātnes, ja tā sāk mani žņaugt kā ar virvi?
Vladimir
Kad bēgam, mēs nezinām, ko ņemt līdzi. Gribas paņemt visu un neko. Tas neesmu es, kas sapako čemodānu, bet manas bailes, panika un intuīcija. Intuīcija ir visnozīmīgākā, jo mēs nezinām, kas būs nepieciešams šajā neplānotajā ceļojumā. Un varbūt pēc dažām nedēļām mani izglābs pingponga bumbiņa ar svarīga, tālumā esoša cilvēka vēstījumu. Bet, ja mēs jau laicīgi sakrāmējam savu “čemodānu”, tad esam laimīgi!